09/05/2024
Viena stunda svētības
Zināšanas ir vislielākā Visuma bagātība. Tās dod iespēju kādam valdīt pār tiem, kam šo zināšanu nav. Vara ir galvenais iemesls, kāpēc zināšanas, kas pirms vairākiem gadu tūkstošiem bija pieejamas visai cilvēcei, tagad atrodas šaura cilvēku loka pārziņā. Bet, ja kādas zināšanas nonāk līdz sabiedrībai, tās tiek sajauktas ar meliem, lai informatīvajā haosā cilvēki patiesību nespētu atšķirt no meliem. Piemēram, Vēdās pilnībā ir aprakstītas zināšanas par Saules sistēmu, attālumiem līdz planētām. Zinātnieki neizpratnē, kā tas iespējams. Jau daudzus gadu simtus mērķtiecīgi tiek iznīcināta katra liecība, kas norāda uz senās cilvēces augsto garīgo attīstību. Plašāk zināmais piemērs šim notikumam ir Aleksandrijas bibliotēkas nodedzināšana 5.gs. pirms mūsu ēras, kad masveidā tika sadedzināti pieraksti, kuros bija atspoguļota seno tautu dziļā izpratne par dabas likumiem. Mūsu tautai senie dzīves ritmi jeb likumi daļēji pierakstīti mūsu Svētajos rakstos - Dainās, bet ne tikai. Par mūsu sentēviem baltiem un viņu īpašajām zināšanām reti kurš vairs zina un runā. Šobrīd notiek visa dabiskā, patiesā, loģiskā iznīcināšana. Lai nepieļautu to, ka sabiedrība cenšas iegūt apslēptās zināšanas, vārdam okultisms apzināti ir piešķirta negatīva nozīme. Bet, kas tad ir okultisms? Vārds okultisms radies no latīņu valodas vārda occultus, kas nozīmē ‘slepens, apslēpts’. Par slepenu (veidots no vārda slepus) sauc to, kas nav izpaužams, ko kāds nedrīkst zināt. Slēpt – apzināti padarīt citiem nepieejamu, nezināmu. Tam pretī var likt tikai to, kas darbojies mūžīgi – senču gudrību, tradīcijas, dzīvesziņu, kuru kāds vēl atceras un izmanto.
Krustabas ir pirmie bērna lielie godi, kuri nav tikai gaiši svētki visai ģimenei, dzimtai. Tā ir svētīšana. Tā, ir to gudrību izmantošana, kuru no mums centās noslēpt. Zināmā mērā tas bija izdevies. Par laimi Latgalē, Vidzemē šai tradīcijai bija palikušas dīgtspējīgas pelavas, no kurām pēdējos gados izdevies Krustabas atdzīvināt, un tās ar vecāku gudrību ik vasaru iet plašumā. Mēs Kurzemnieki šķiet esam visvairāk cietuši, jo Krustabu jēgu un esību mūspusē apzinās mazāk jauno vecāku. Tomēr pa retam arī kurzemnieki savos pagalmos, pie vectēva stādītiem ozoliem, vai tēva vai mātes stādītām ābelēm rod spēku saaicināt savējos, lai kopīgi dotu svētību saviem bērniem.
Tikai vienu dienu, vienu stundu būt visiem kopā par savu bērna laimi, veselību, balto dzīves ceļu!
Cieņā un mīlestībā ar un par bērniem, Krustabu vadītāja Gundega
Tālr. 29464401