12/12/2024
Vēsturiskā ceturtdiena.
2024.gads,Mālpils pagasta jubilāri - Kazimiram Anspokam 95.
Ieskatoties Mālpils pagasta vēstures lappusēs, redzams, ka daudziem ievērojamiem mūsu novadniekiem tieši šogad būtu atzīmējamas nozīmīgas jubilejas. Jāatzīst, ka nepietiekamo resursu dēļ par vairākām izcilām personībām neesam varējuši pastāstīt.
Īsumā: šogad paliek 160 gadi, kopš dzimis pagasta skolas skolotājs un diriģents Pēteris Balgalvs (1864-1922), bet Mālpils pamatskolas pārzinim, pulkvežleitnanta un rakstnieka Edvīna Medņa tēvam Fridriham Mednim (1874-1917) būtu atzīmējama 150. dzimšanas diena. Abi apglabāti Mālpils kapsētā.
Savukārt Sidgundas 6.klasīgās pamatskolas pārzinim Jānim Kazmeram (1884-1959), kurš par labu skolas pārvaldīšanu 1937.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, paliktu 140 gadi, tāpat kā ilggadējai Sidgundas skolas skolotājai, kora diriģentei Bertai Navaro (1884-1969).
Arī starp mūsu Lačplēša Kara ordeņa kavalieriem ir divi jubilāri: 140 dzimšanas gadadiena – Paulim Valdmanim (Vizumam) (1884-1942), kas pēc profesijas bija skolotājs un kādu laiku strādāja Rikteres pamatskolā, bet ģenerālim Rūdolfam Klinsonam (1889-1941) atzīmējama 135 dzimšanas diena.
Pirms 100 gadiem 23.jūlijā dzimis Mālpils mežniecības Ūdru apgaitas mežsargs Rūdolfs Gackis (1924-2016), viens no mežsargu Gacku dinastijas pārstāvjiem, kurš mežsarga amatā nostrādāja vairāk kā pusgadsimtu. Savukārt 19.augustā palika 100 gadi kopš Mālpils pagastā dzimis trimdas latviešu vēstures un mākslas vēstures pētnieks, bibliogrāfs un dzejnieks Jānis Krēsliņš, miris 2021.gada 17.februārī Ņujorkā.
No jaunākajiem laikiem pieminamas divas pedagoģes: Mālpils skolas skolotāja, arī direktore Marija Ķešāne (1929-2023), un Sidgundas skolas skolotāja, kādu laiku arī direktore, Gunta Odziņa (1934-2000). Kā arī ilggadējais Mālpils saimniecības dārznieks, savulaik visā padomju savienībā daudzinātās torņa siltumnīcas idejas autors un realizētājs Juris Grollis (1939-2001).
Gadu nobeidzot, īss apraksts un fotogrāfijas par Kazimiru Anspoku (1929-2011).
K.Anspoks dzimis 1929.gada 29.augustā Aizkalnes pagastā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, Padomju laikā strādājis dažādos vadošos amatos. Vairāk atpazīstams kā Latvijas Lauksaimniecības ministrs (1973-1980). 1980.gadā uzņēmās vadīt Mālpils sovhoztehnikumu, vēlāk agrofirmu “Mālpils”. Šos pienākumus veica līdz pensionēšanās vecumam. Kazimirs Anspoks aizgāja mūžībā 2011.gada 22.decembrī, apglabāts Mālpils kapsētā.
Lai arī Mālpils saimniecību viņš vadīja tikai 10 gadus, padarītā ieguldījums ir nepārvērtējams. Šī laika augļus mēs baudām joprojām. Tika nodota ekspluatācijā administratīvā ēka, vidusskola, kultūras nams, Mālpils ciemata ūdenstornis, ierīkota centra ūdenskrātuve un peldvieta, uzceltas pēdējās daudzdzīvokļu mājas. Saimniecība sasniedza savus labākos rādītājus, tika radītas jaunas nozares, aktīvi meklēti un slēgti līgumi par sadarbību ar ārvalstu partneriem.
Savā 80 gadu jubilejā Kazimirs Anspoks atzinās, ka pēc ļoti aktīvās politiskās darbības augsta ranga amatos viņam bijusi vēlēšanās un izaicinājums pašam izdarīt to, ko ilgus gadus mācījis citiem. Un viņam tas izdevās. To apliecina Pateicības rakstā mālpiliešu paldies teiktais par patriotismu un dziļu iekšēju pārliecību par Latvijas skaistumu, izaugsmi un attīstību; par nenogurstošu darbu dzimto zemi kopjot un lolojot; par ieguldījumu Mālpils novada izaugsmē un Mālpils vārda popularizēšanā; par nenogurstošu enerģiju un apskaužamām darba spējām, iedvesmojot un priekšzīmi rādot.
Pirms 40 gadiem kādā sovhoztehnikuma darbinieku sanāksmē Kazimirs Anspoks saviem darbiniekiem teica vienkāršus, bet tik patiesus vēlējuma vārdus, kuri joprojām aktuāli ari mums šodien: “Divas lietas jums gribu novēlēt: lai jums patiktu iet uz darbu un patiktu iet mājās!”
Informāciju sagatavoja Mālpils kultūras centra kultūrvides speciāliste Viktorija Kalniņa.
Izmantoti materiāli:
Veckalne S. Savējais. Darba Balss. Nr.43. (10.04.1984.)
Frīdberga D. Kazimiram Anspokam – 80. Mālpils Vēstis. 2009/9
Fotogrāfijas no MNK